Jēdziens „homoskopiskās pēdas” sevī ietver cilvēka zobu, lūpu ausu un citu ķermeņa daļu atstātās pēdas, kā arī pēdas, kas raksturo cilvēka kustību iemaņas.
Tāpat kā pirksti, arī citas ķermeņa daļas saskaroties ar dažādiem objektiem, piemēram, loga stiklu, durvīm, traukiem, atstāj personas identifikācijai derīgas pēdas. Ir pierādīts, ka auss gliemežnīcas forma katram cilvēkam ir individuāla. Arī lūpu virsma ir nelīdzena un atstātajās pēdās veido personas identificēšanai nepieciešamo pazīmju kompleksu. Pētot kāju pēdu iespiedumus apavu iekšpusē, pēc pēdas formas ir iespējams noskaidrot apavu valkātāju. Biroja praksē ir piemērs, kad izpētot zobu atstātās pēdas uz nozieguma vietā atstāta iekosta ābola, izdevās pierādīt personas līdzdalību smaga nozieguma izdarīšanā.
Līdzīgi kā rakstot, arī citās cilvēka darbībās parādās viņa kustību iemaņu individuālās pazīmes. Salīdzinošās izpētes gaitā ir iespējams identificēt personu, kura veikusi attiecīgās darbības. Dažkārt sarežģītāku manipulāciju izdarīšanai ir nepieciešamas profesionālas iemaņas. Piemēram, eksperti analizējot mezglu uzbūvi uz auklas ar ko bija sasiets līķis, konstatēja, ka šādu retu sējumu pielieto alpīnisti.
Teorētiski par homoskopiskajām pēdām var uzskatīt arī cilvēka roku un basu kāju atstātās pēdas, tomēr praksē tās tiek pētītas atsevišķa ekspertīžu veida – daktiloskopiskās ekspertīzes ietvaros.
Izpētes objekta atbilstību biroja kompetencei nosaka ne tikai pēdu veids, bet arī to atrašanās vieta (nesējobjekts). Piemēram, biroja darbības kompetencē nav gadījumi, kad zobu pēdas ir konstatētas uz personas ķermeņa, jo cilvēka ķermeņa izpēti veic tikai tiesu medicīnas speciālisti.
