Valsts tiesu ekspertīžu biroja vēsture

    Nodibinoties neatkarīgai Latvijas valstij, radās nepieciešamība veidot savu tiesību sargājošo institūciju struktūru, kurā neatņemamas sastāvdaļas bija tiesu ekspertīžu iestādes.

    1921.gada 10.oktobrī Ministru kabinets pieņēma lēmumu par Zinātniskās tiesekspertīzes institūta izveidi, kura darbības tūlītēja uzsākšana gan bija apgrūtināta sakarā ar ekspertu un aparatūras trūkumu. Tādēļ sākotnēji izveidoja Zinātniskās tiesekspertīzes kabinetu. Tiesekspertīzes kabinetu izvietoja vienā ēkā ar sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas tiesnešu un Rīgas apgabaltiesas izmeklēšanas tiesnešu darba kabinetiem, nolūkā operatīvi nodrošināt tiesnešus ar eksperta atzinumiem.

    1923.gada 1.aprīlī par Zinātniskās tiesekspertīzes kabineta direktoru iecēla bijušo Odesas universitātes profesoru Artūru Kangeru, kuram bija liela pieredze tiesu ķīmijā un farmakoloģijā. Šo datumu var uzskatīt par faktisko kabineta darbības sākumu.

    1925.gadā Zinātniskās tiesekspertīzes kabinetu pārdēvēja par institūtu. Līdz ar to tika īstenota sākotnējā ideja par zinātniska institūta izveidi, kura eksperti ir pastāvīgi štata darbinieki. Juridiski institūta darbību sakārtoja 1929.gada 3.maijā , kad Saeima pieņēma Likumu par Zinātniskās tiesekspertīzes institūtu, nosakot, ka tā uzdevums ir izdarīt lietisko pierādījumu izmeklēšanu krimināl un civillietās uz zinātniskiem pamatiem, sekmēt noziedzīgā nodarījuma noskaidrošanu un vainīgā atrašanu, informēt tiesu resora darbiniekus par tiesekspertīzes sasniegumiem un izdarīt zinātniskus pētījumus.

    1938.gadā institūts pārcēlās no telpām A.Pumpura ielā uz tiesu pili.

    1939.gada novembrī A.Kangeru institūta direktora postenī nomainīja P.Bērziņš.

    Pēc Latvijas pievienošanas Padomju Savienībai, 1940.gadā Zinātniskās tiesekspertīzes institūts, kurš līdz tam bija pakļauts tiesu palātas prokuroram, tika iekļauts LPSR tieslietu tautas komisariātā, bet decembrī, pamatojoties uz LPSR iekšlietu tautas komisariāta vadītāja lūgumu, tika likvidēts. Institūta mantu, iekārtas un bibliotēku nodeva LPSR iekšlietu tautas komisariāta kriminālistikas institūtam.

    Zinātniskās tiesekspertīzes institūta darbība tika atjaunota vācu okupācijas laikā - 1941.gada 6.novembrī.

    Pēdējās ziņas par Zinātniskā tiesekspertīzes institūta darbību attiecināmas uz 1944.gada jūniju.

    Trešo reizi tiesu ekspertīžu iestāde tieslietu sistēmas ietvaros tika veidota 1951.gadā. Pamatojoties uz PSRS Ministru padomes 1950.gada 30.decembra rīkojumu par kriminālistikas zinātniski pētnieciskās laboratorijas izveidi Justīcijas ministrijas pakļautībā, 1951.gada 11.janvārī tika pieņemts LPSR Ministru padomes rīkojums par Rīgas zinātniski pētnieciskās kriminālistiskās laboratorijas izveidi, kuras vadību uzticēja Otto Paeglem.

    Laboratorija tika izvietota telpās L.Paegles ielā. Reāli savu darbību laboratorija uzsāka 1952.gada pavasarī pēc visu darbinieku apmācības PSRS Tieslietu ministrijas rīkotajos kursos.

    Jauns posms laboratorijas vēsturē sākās ar autotehniskās ekspertīzes nodaļas izveidošanu 1962.gadā un tiesu grāmatvedības ekspertīžu nodaļas darbības uzsākšanu 1963.gadā. Tiesu ekspertīžu veidu paplašināšanās bija par pamatu laboratorijas nosaukuma maiņai 1964.gada decembrī. Tā tika pārdēvēta par Rīgas tiesu ekspertīžu zinātniskās pētniecības laboratoriju.

    1968.gadā laboratorijas darbinieki papildus ekspertīžu veikšanai sāka nodarboties ar noziedzības cēloņu izpēti un novēršanu, tādēļ laboratorija kārtējo reizi mainīja nosaukumu un kļuva par Latvijas tiesu ekspertīžu un kriminoloģijas zinātniskās pētniecības laboratoriju. Laika periods no 1967. līdz 1987.gadam raksturojams kā aktīvas zinātniski praktiskās pētniecības laiks. Šajos gados darbu laboratorijā uzsāka jauni un talantīgi speciālisti, aktīvi iesaistoties daudzos zinātniskos projektos un tiesu ekspertīžu metodiku pilnveidošanā. Gandrīz visi laboratorijas jaunie darbinieki šajā laikā ieguva eksperta paraksta tiesības, mācoties Vissavienības tiesu ekspertīžu institūtā. Ekspertu augsto profesionālo kvalifikāciju nodrošināja regulāras stažēšanās un ekspertu atzinumu recenzēšana vadošajos bijušās PSRS tiesu ekspertīžu institūtos. 1984.gadā Rīgā tika organizēta Vissavienības zinātniski praktiskā konference, kas bija veltīta komplekso ekspertīžu pilnveidošanai.

    1989.gadā, sakarā ar to, ka jau vairākus gadus laboratorijā netika veikti kriminaloģiska rakstura pētījumi, to pārdēvēja par Latvijas tiesu ekspertīžu zinātniskās pētniecības laboratoriju.

    Pēc valstiskās neatkarības atgūšanas un saskaņā ar Latvijas Republikas valsts iestāžu nosaukumu veidošanas noteikumiem, 1991.gadā no laboratorijas nosaukuma tika svītrots Latvijas vārds. Pirmie neatkarības gadi laboratorijai bija sastinguma periods. Vecie sakari bija pārtraukti, bet jaunie vēl veidojās.

    1994.gadā laboratorija uzsāka sadarbību ar Nīderlandes tiesu ekspertīžu iestādēm, kura ievērojami paplašinājās turpmākajos gados. Pateicoties šai sadarbībai, Latvijas eksperti iepazinās ar Rietumu ekspertu pieredzi, saņēma arī nozīmīgu materiāli tehnisko palīdzību. Tas pavēra iespējas izmantot jaunas pētījumu metodes dokumentu tehniskajās, daktiloskopiskajās un ķīmiskās ekspertīzēs.

    1997.gadā ar Eiropas Padomes Juridisko sakaru direktorāta atbalstu laboratorija organizēja starptautisko semināru „Eksperta statuss tiesas procesā”, kurā piedalījās eksperti no Eiropas ekspertiestādēm, Latvijas ekspertiestādēm, advokāti un citi interesenti.

    1999.gadā laboratorija kļuva par pilntiesīgu Eiropas ekspertīžu iestāžu asociācijas (ENFSI) dalībnieci un uzsāka aktīvi darboties tā ietvaros esošajās ekspertu darba grupās, piemēram – stikla, krāsu, šķiedru, dokumentu un rokrakstu.

    2000.gadā izveidota Baltijas valstu tiesu ekspertīžu iestāžu asociācija, kurā laboratorija ir viena no asociācijas dibinātājām. Tās ietvaros 2001. un 2002. gadā tā organizēja divus starptautiskus seminārus rokrakstu un dokumentu izpētē.

    Kopš 2000.gada laboratorija ir pārstāvēta starptautiskajā pirkstu pēdu pētnieku biedrībā (The Fingerprint Society).

    Kopš 2001.gada janvāra iestādes nosaukums ir Valsts tiesu ekspertīžu birojs.