Grūti ir iedomāties situāciju, ka cilvēks varētu pārvietoties, nesaskaroties ar augsni. Pat pilsētās, kur ievērojama daļa no zemes virskārtas ir segta ar mākslīgi veidotiem klājumiem, augsnes uzslāņojumi paliek uz apaviem un var kalpot par vērtīgu pierādījumu izmeklēšanas procesā.
Attēlā: Augsnes uzslāņojumu meklēšana uz apģērba
Lauksaimniecībā augsni definē kā ģenētiski saistītus virsējo iežu horizontus, kas dabiski pārveidojušies ūdens, gaisa un dažādu (dzīvu vai mirušu) organismu iedarbībā un kam piemīt dabiska auglība. Tiesu ekspertīzē augsnes izpratne ir plašāka, un tā ietver ne tikai augsnes minerālās daļas un humusvielas, bet arī bioloģiskās un antropogēnās izcelsmes (tehnogēnos) piemaisījumus, kuriem ir īpaši svarīga loma augsnes kriminālistiskajā izpētē. Tiesu ekspertus maz interesē augsnes auglība, bet vērtīgu informāciju sniedz tieši cilvēka saimnieciskās darbības produkti: krāsu pārklājumu, stikla, keramikas, cementa daļiņas, bitums, naftas produkti u.c. Bioloģiskas izcelsmes piemaisījumi – augu sēklas, stiebru, lapu un sakņu fragmenti, sīki bezmugurkaulnieki var būt par nozīmīgu augsnes izcelsmes vietas raksturojošu pazīmi. Augsnes paraugos, kas nākuši no dziļākiem horizontiem (piemēram, bedrēm, tranšejām), var būt sastopama tikai augsnes minerālā daļa.
Tiesu ekspertīzē tiek pētīta tā augsnes daļa (horizonts), kas ir bijusi tiešā saskarē ar priekšmetu, uz kura palikuši augsnes uzslāņojumi. Augsnes ekspertīzes efektivitāte ir atkarīga ne tikai no pareizas izpētes objekta sagatavošanas, bet arī no salīdzinošo paraugu izņemšanas un iesaiņošanas, tādēļ ekspertīzes noteicējiem būtu jāievēro pie VTEB speciālistu izstrādātie augsnes paraugu izņemšanas ieteikumi.
Attēlā: No zābaka zoles izņemti augsnes paraugi
Ekspertīze vienmēr sākas ar izpētes objekta apskati un augsnes uzslāņojumu noņemšanu no tā. Dažkārt augsnes nobirumi var atspoguļot nesējobjekta nozīmīgas pazīmes. Ekspertīžu praksē ir zināms gadījums, kad izpētei tika saņemti specifiskas formas augsnes nobirumi, kuru forma un izmēri atspoguļoja aizdomās turētās personas apavu zoles rakstu. Šādos gadījumos izmeklēšanas darbiniekiem vērtīgu informāciju var sniegt trasoloģiskā ekspertīze.
Turpmākajā ekspertīzes gaitā ar mikroskopiskās izpētes palīdzību nosaka augsnes organiskās un minerālās daļas proporcijas, augsnes krāsas vienmērību, minerālās daļas morfoloģisko struktūru (dominējošos minerālu izmērus, formu u.c.), bioloģiskas izcelsmes objektus un tehnogēnos piemaisījumus. Būtiska diagnostiska pazīme ir augsnes krāsa, kas netieši izsaka vairākas citas nozīmīgas augsnes īpašības un parametrus. Augsnes krāsas noteikšana ir sistematizēta, un tās apzīmēšanai izmanto Munsela augšņu krāsu katalogu. Kvalitatīvo karbonātu saturu augsnes paraugā nosaka ar sālsskābes šķīdumu. Augsnes mineraloģisko sastāvu nosaka mikroskopa redzes laukā, ņemot vērā minerālu ārējās pazīmes – kristālu formu, krāsu, spīdumu, skaldnību, magnētiskumu. Minerālus klasificē atbilstoši mineraloģijas grāmatās pieejamam minerālu aprakstam. Ja paraugos ir bioloģiskas izcelsmes piemaisījumi, piemēram, augu valsts objekti (augu lapas, stiebri), naftas produkti vai tehnogēnie piemaisījumi, piemēram, stikla, polimērmateriālu, metāla vai citas daļiņas, un to daudzums ir pietiekams izpētes veikšanai, ekspertīzē tiek iesaistīti atbilstoši speciālisti.
Augsnes ekspertīze ļauj noteikt augsnes uzslāņojumu izcelsmi, to veidošanās mehānismu, sniegt ziņas par objekta glabāšanas vai izmantošanas apstākļiem. Augsnes uzslāņojumu izpētes rezultāti tālākajā izmeklēšanas procesā rada iespēju procesa virzītājam noteikt cilvēka vai priekšmeta klātbūtnes faktu konkrētā apvidus vietā. Tomēr ne vienmēr augsnes salīdzinošās izpētes secinājumi ir kategoriski. Atkarībā no konstatēto pazīmju daudzuma un nozīmīguma ir pieļaujami vairāki secinājumu veidi atbilstoši izstrādātai secinājumu skalai.
Attēlā: Dažādas krāsas augsnes paraugi un augšņu krāsu katalogs